izrikšot
izrikšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriZirgs izrikšo no pagalma.
1.1.Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzrikšot cauri priekšpilsētai.
1.2.sar. Ātri izskriet (par cilvēku).
PiemēriZēni izrikšo no dārza.
1.3.trans.; pārn.; sar. Izstaigāt, izskraidīt (par cilvēku).
PiemēriMāte nāca mūs pavadīt. Sākumā viņa gribēja nākt līdz pat stacijai, bet, kad redzēja, cik nepaguris es izrikšoju visas grāvmalas, viņa saprata, ka par mani patiešām nav ko bēdāt.
Avoti: 3. sējums