izrikšot
izrikšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriZirgs izrikšo no pagalma.
- Zirgs izrikšo no pagalma.
- Drīz izrikšo no meža divi vēl jo prāvāki bēgļi: platradzis briedis ar mātīti.
1.1.Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzrikšot cauri priekšpilsētai.
- Izrikšot cauri priekšpilsētai.
1.2.sar. Ātri izskriet (par cilvēku).
PiemēriZēni izrikšo no dārza.
- Zēni izrikšo no dārza.
1.3.trans.; pārn.; sar. Izstaigāt, izskraidīt (par cilvēku).
PiemēriMāte nāca mūs pavadīt. Sākumā viņa gribēja nākt līdz pat stacijai, bet, kad redzēja, cik nepaguris es izrikšoju visas grāvmalas, viņa saprata, ka par mani patiešām nav ko bēdāt.
- Māte nāca mūs pavadīt. Sākumā viņa gribēja nākt līdz pat stacijai, bet, kad redzēja, cik nepaguris es izrikšoju visas grāvmalas, viņa saprata, ka par mani patiešām nav ko bēdāt.
Avoti: 3. sējums