izrunāties
izrunāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko). Pārrunāt (daudz vai visu).
PiemēriTur strādā Elza.. Vai drīkstētu viņu traucēt, ieiet izrunāties?
2.Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
PiemēriKaukēns: Par viņu [Līzi] nav daudz ko skaisties, saimniec. Labu domādama, tā bieži slikti izrunājas.
2.1.Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
PiemēriRozālija.. iebrēcās vēl griezīgāk: «..Nu tad staigājiet.., mīdiet manas asinis, jūs jau tā esat pieraduši!» - «Nemaz neizrunājies!» pacietību zaudējis, uzkliedza Vanags. «Par tādu mutes palaišanu vari cietumā nokļūt.»
3.Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
Piemēri..Ilze.. piegāja pie Oļiņietes, izrunājās labu brītiņu, bet tas viena alga, vai ar akmeni runātu.
Avoti: 3. sējums