izsalkt
izsalkt -salkstu, -salksti, -salkst, pag. -salku; intrans.; parasti divd. formā: izsalcis
1.Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
PiemēriStipri izsalkt.
Stabili vārdu savienojumiIzsalcis kā vilks.
1.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri..logā iedegās ugunis, un staru šķēps skāra izsalkušo garausi, kas drebinājās pie krūma.
1.2.divd. formā: izsalcis Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
PiemēriIzsalkušām acīm [suņi] veras saimniecē, luncina asti.
2.Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izslāpt (3).
Piemēri..tad tiktu mājā no frontes cilvēki, kas tā izsalkuši pēc mierīga darba.
Avoti: 3. sējums