izsalkt
izsalkt -salkstu, -salksti, -salkst, pag. -salku; intrans.; parasti divd. formā: izsalcis
1.Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
PiemēriStipri izsalkt.
- Stipri izsalkt.
- Ozols pārgāja mājā vēlu, izsalcis un noguris.
- «Vai tu, Ati, neesi izsalcis?» - «Neesmu vis, jau ēdu, mani mieloja māte.»
- «Arī izsalcis tu laikam esi kā vilks.»
Stabili vārdu savienojumiIzsalcis kā vilks.
- Izsalcis kā vilks — Ļoti izsalcis.
1.1.Par dzīvniekiem.
Piemēri..logā iedegās ugunis, un staru šķēps skāra izsalkušo garausi, kas drebinājās pie krūma.
- ..logā iedegās ugunis, un staru šķēps skāra izsalkušo garausi, kas drebinājās pie krūma.
- ..zīlīte jau knābāja speķi. Redzēju, ka viņa nemaz nebija tā sabijusies vai arī bija ļoti izsalkusi.
- Pa tam Andrs bija aizgājis uz stalli un piegājis pie sava pelēča, kas izsalcis ēda sienu.
1.2.divd. formā: izsalcis Tāds, kurā izpaužas izsalkums (piemēram, par acīm, skatienu).
PiemēriIzsalkušām acīm [suņi] veras saimniecē, luncina asti.
- Izsalkušām acīm [suņi] veras saimniecē, luncina asti.
- ..zēns paslepšus lauž kumosiņus no savas sviestmaizes un pagaldē bāž tos kucēna mūžam izsalkušajā mutē.
2.Ļoti vēlēties (ko), tiekties (pēc kā). Izslāpt (3).
Piemēri..tad tiktu mājā no frontes cilvēki, kas tā izsalkuši pēc mierīga darba.
- ..tad tiktu mājā no frontes cilvēki, kas tā izsalkuši pēc mierīga darba.
Avoti: 3. sējums