izsaukties
izsaukties -saucos, -saucies, -saucas, pag. -saucos; refl.
1.Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt. Iesaukties.
PiemēriSkaļi izsaukties.
1.1.trans.
Piemēri«Es neiešu! Neparko!» izsaucas Jānis.
2.Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
PiemēriPats Dainis - kā akā iekritis. Izsaukušies, izmeklējušies, taču neatraduši.
2.1.trans.
PiemēriVeltīgi nomeklējušies un izsaukušies Rasinu, viņi aizgāja Silu virzienā.
Avoti: 3. sējums