Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izsecināt
izsecināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Secinot izveidot (domu, spriedumu u. tml.).
Piemēri..viņiem nav bijis pa spēkam pateikt kaut ko jaunu, paša novērotu un izsecinātu.
  • ..viņiem nav bijis pa spēkam pateikt kaut ko jaunu, paša novērotu un izsecinātu.
  • ..tagadējā uzvedumā neviens no> zālē sēdošajiem nevarētu izsecināt tik pieticīgu morāli.
  • ..ja rakstīts tikai vispār, ka.. lugā ieskicētais konflikts nozīmīgs un ka to vajag risināt tālāk, tūliņ izsecināts, ka tas jādarot tai pašā lugā..
1.1.Secinot noskaidrot (laktu, likumsakarību u. tml.).
PiemēriKā valodas līdzekļu lietojumā izpaužas autora idejiski estētiskā pozīcija, viņa mākslinieciskā metode un stils, to, protams, nevar izsecināt no viena atsevišķā valodas elementa lietojuma..
  • Kā valodas līdzekļu lietojumā izpaužas autora idejiski estētiskā pozīcija, viņa mākslinieciskā metode un stils, to, protams, nevar izsecināt no viena atsevišķā valodas elementa lietojuma..
  • Paanalizēsim tuvāk atsevišķas recenzijas, lūkojot izsecināt konkrēti, kāpēc radušies viena vai otra darba dažādi novērtējumi.
  • «Kāds būs tavs pirmais tosts šajā gadā, Inita?» Leons jautāja, ļoti gribēdams no tā vēl ko izsecināt sev.
Avoti: 3. sējums