Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izsijāt
izsijāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Sijājot iztīrīt, izšķirot.
PiemēriIzsijāt graudus.
  • Izsijāt graudus.
  • Izsijāt granti.
  • Putraimus pirms biezputras gatavošanas izsijā vai pārlasa, lai atdalītu piemaisījumus.
  • ..iekrāvējs reizē iekrauj granti automašīnās un no tās izsijā lielākos akmeņus.
  • Iegūtā rūda, nokļuvusi bagātināšanas fabrikā, tiek izsijāta.
  • pārn. Klajumos veseli sniega kalni virpuļoja mežonīgā dejā. Taiga tos uztvēra un izsijāja sīkos putekļos.
1.1.Sijājot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzsijāt miltus caur sietu.
  • Izsijāt miltus caur sietu.
2.Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
Piemēri«Mums, aktieriem, pats galvenais - vairāk strādāt, vairāk radīt, lai tad vēlāk mākslas zinātnieki analizē, lai izsijā...»
  • «Mums, aktieriem, pats galvenais - vairāk strādāt, vairāk radīt, lai tad vēlāk mākslas zinātnieki analizē, lai izsijā...»
  • Jau gadiem ilgi viņš [režisors] savā fantāzijā bija izkristalizējis nākamā teātra darbības pamatus, izsijājis visdažādākos iespaidus un atziņas, nonācis pie visai noteiktiem estētiskajiem uzskatiem.
Avoti: 3. sējums