izskaņa
izskaņa -as, s.
1.Noslēguma daļa, posms, (mākslas darbā).
PiemēriSkaņdarba izskaņa.
1.1.Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam).
PiemēriSvētku izskaņa.
2.Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
PiemēriLīdz Leinasaram dziesma atplūda stipri nožēlojamā izskaņā..
2.1.Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
Piemēri..un pēc viņas balss izskaņas vien, ja arī vārdus nevarēja lāgā izšķirt, kaimiņi zināja, kā pie mums stāv ar saimniecību.
3.val. Vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.
PiemēriBlakus īstajām izskaņām, ko veido latviešu valodas piedēkļi kopā ar lokāmajām galotnēm, citvalodu cilmes vārdos izdalās šķietamās izskaņas - vienādi skanošas vārdu beigas.
Avoti: 3. sējums