izskaņa
izskaņa -as, s.
1.Noslēguma daļa, posms, (mākslas darbā).
PiemēriSkaņdarba izskaņa.
- Skaņdarba izskaņa.
- Izrādes izskaņa.
- Romāna izskaņa.
- Pakavēsimies nedaudz pie stāsta izskaņas.
- Vai, šīs laimīgās izskaņas kritizējot, es prasītu pēc pretējām beigām, tā sakot, nelaimīgām beigām? Nē, bet tas parādes spožums, kas mūsu darbu nobeigumos ir ļoti izplatīta parādība, tomēr būtu izskaužams, jo tā ir shēma, trafarets.
1.1.Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam).
PiemēriSvētku izskaņa.
- Svētku izskaņa.
- Koncerta izskaņa.
- ..audzēkņu komandas kapteinim pasniedz pamatīgu kausu un diplomu. Izskaņa ir draudzīga un pacilāta.
- pārn. ..studente.. ar klavierspēli dod savai dienai izskaņu.
2.Skanējums (piemēram, dziesmai, runai).
PiemēriLīdz Leinasaram dziesma atplūda stipri nožēlojamā izskaņā..
- Līdz Leinasaram dziesma atplūda stipri nožēlojamā izskaņā..
- Valoda Abulam nebij nekāda vieglā. Priekšējo augšzobu rinda ar prāvu izliekumu, mēle vārdus tajā apvēla tādus villainus, bez spodras izskaņas.
2.1.Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
Piemēri..un pēc viņas balss izskaņas vien, ja arī vārdus nevarēja lāgā izšķirt, kaimiņi zināja, kā pie mums stāv ar saimniecību.
- ..un pēc viņas balss izskaņas vien, ja arī vārdus nevarēja lāgā izšķirt, kaimiņi zināja, kā pie mums stāv ar saimniecību.
- Šos [slaveno ārstu] vārdus zina, pazīst visos mūsu republikas rajonos, tos izrunā ar siltuma, mīlestības izskaņu balsī.
3.val. Vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.
PiemēriBlakus īstajām izskaņām, ko veido latviešu valodas piedēkļi kopā ar lokāmajām galotnēm, citvalodu cilmes vārdos izdalās šķietamās izskaņas - vienādi skanošas vārdu beigas.
- Blakus īstajām izskaņām, ko veido latviešu valodas piedēkļi kopā ar lokāmajām galotnēm, citvalodu cilmes vārdos izdalās šķietamās izskaņas - vienādi skanošas vārdu beigas.
- Atvasinātajos vārdos populārākās izskaņas ir: ciemu nosaukumiem «-nieki» («Priednieki» «Silenieki» u. c.), «-iņi» («Sprodziņi», «Ūsiņi» u. c.)..
Avoti: 3. sējums