Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izskrūvēt
izskrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriPatiesi, kāds pastiepa roku un izskrūvēja vienīgo spuldzīti.
Avoti: 3. sējums