izskrūvēt
izskrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Skrūvējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriPatiesi, kāds pastiepa roku un izskrūvēja vienīgo spuldzīti.
- Patiesi, kāds pastiepa roku un izskrūvēja vienīgo spuldzīti.
- Uzmanīgi noskrūvēju [mīnai] raģeļus, uzmanīgi tādēļ, ka te, draudziņ, kreisā vītne. Ja skrūvēsi kā parasti, tas pats, kas ar atombumbu tiešā trāpījumā... Kad radziņi izskrūvēti, - sper kaut vai ar kāju, nesprāgs!
Avoti: 3. sējums