izsmiekls
izsmiekls -a, v.; parasti vsk.
1.Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
PiemēriAss izsmiekls.
2.Tas (stāvoklis, fakts, parādība u. tml.), kas izraisa šādu vērtējumu.
PiemēriBet tagad tas vairs nebij darbs, tā bij cilvēku nerrošana un izsmiekls..
2.1.ģen: izsmiekla, adj. nozīmē Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
PiemēriNekur nevienā citā tekstilā [tekstiluzņēmumā].. strādnieces neverdzināja par tādu izsmiekla algu kā šie «Džutas» angļi un kārklu angļi..
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā).
Avoti: 3. sējums