Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izsmiekls
izsmiekls -a, v.; parasti vsk.
1.Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
PiemēriAss izsmiekls.
  • Ass izsmiekls.
  • Ļauns izsmiekls.
  • Nesaudzīgs izsmiekls.
  • Satīrisks izsmiekls.
  • Izsmiekla upuris.
  • Bīties izsmiekla.
  • ..[meitenes] acis raudzījās šurp - bez izsmiekla, bez dzēlīguma, kā apžilbušas vakara saulē, kā apjukušas, kā aizmirsušās.
  • Jā, pār viņu pūļa izsmiekls krita...
  • Plašākajā nozīmē par satīru sauc literāri sabiedrisku izsmieklu.
2.Tas (stāvoklis, fakts, parādība u. tml.), kas izraisa šādu vērtējumu.
PiemēriBet tagad tas vairs nebij darbs, tā bij cilvēku nerrošana un izsmiekls..
  • Bet tagad tas vairs nebij darbs, tā bij cilvēku nerrošana un izsmiekls..
  • Ar tīkliem bija tīrais izsmiekls: uz divdesmit laivām labi ja sanāks simts tīklu un tie paši - gatavie kankari, ar kuriem nemaz nav vērts doties jūrā.
  • Jauni zēni.. iet kaujās un cīnās, bet es aizmugurē vāru kafiju.... Tā jau var kļūt par izsmieklu..
2.1.ģen: izsmiekla, adj. nozīmē Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
PiemēriNekur nevienā citā tekstilā [tekstiluzņēmumā].. strādnieces neverdzināja par tādu izsmiekla algu kā šie «Džutas» angļi un kārklu angļi..
  • Nekur nevienā citā tekstilā [tekstiluzņēmumā].. strādnieces neverdzināja par tādu izsmiekla algu kā šie «Džutas» angļi un kārklu angļi..
Stabili vārdu savienojumiKrist (arī nonākt) (ļaužu) izsmieklā (biežāk apsmieklā).
Avoti: 3. sējums