Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izsmieties
izsmieties -smejos, -smejies, -smejas, pag. -smējos; refl.
Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
PiemēriLabi ismieties.
  • Labi ismieties.
  • Izsmieties līdz asarām.
  • Izsmieties no sirds.
  • ..[ārsts] ņēmās smieties, ka rūtis atsaucās.. Izsmējies, cik negribas, dakteris pateica, ka viņam dažbrīd nākoties ārstēt divkāju suņus..
  • No nāves neizbēgsi, tas jau tiesa. Un tomēr, iekams viņa sakamps tevi, - tiku tikām varēsi gan izsmieties, gan izraudāties.
  • ..pat tante Luba kratījās mēmos smieklos.. Kad visi bija krietni izsmējušies, man lika pievilkties pāris reižu ar rokām riņķos, tad pašūpoties uz līdztekām.
Avoti: 3. sējums