izstīvēties
izstīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).
PiemēriIzstīvējās, bet celmu izkustināt nevarēja.
2.Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
PiemēriIzstīvējās, izstīvējās, bet beidzot taču piekāpās.
Avoti: 3. sējums