izstaipīties
izstaipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
PiemēriEgils pamostas nedaudz nospiestiem sāniem.. Viņš izstaipās..
- Egils pamostas nedaudz nospiestiem sāniem.. Viņš izstaipās..
- Skaļi žāvādamies, Elmāra kaimiņš izstaipījās..
- Viņa tīksmīgi izstaipījās, saliekdama un iztaisnodama kāju ar šauro celi, un tad nogūlās..
2.parasti 3. pers. Refl. → izstaipīt2.
PiemēriGumija izstaipījusies.
- Gumija izstaipījusies.
- Josta izstaipījusies.
- Krekla apkaklīte izstaipījusies.
3.parasti 3. pers. Refl. → izstaipīt3.
PiemēriSalmi izstaipījušies pa pagalmu.
- Salmi izstaipījušies pa pagalmu.
Avoti: 3. sējums