izstrāvot
izstrāvot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.parasti 3. pers.; trans. Izstarot (piemēram, gaismu).
Piemēri..te Andri zēna gados intriģēja noslēpumaina, mēļa gaisma, ko izstrāvoja liels četrviru logs piektajā stāvā..
1.1.Izplatīt (piemēram, smaržu).
PiemēriTomēr Aija neaizmirsa savas mīlules neļķes, kas slēja gaisā košus ziedus un izstrāvoja stipru smaržu.
2.trans. Izpaust (piemēram, jūtas) — par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām.
PiemēriPirmoreiz viņš tik dziļi ielūkojās šajās zaļgani pelēkajās acīs, kas izstrāvoja tik daudz siltuma.
2.1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust.
PiemēriAr prātu neaptverams spēks, ka izstrāvoja viņš, radītājs un mākslinieks, aizsniedza galerijas pēdējās rindas!
3.parasti 3. pers.; intrans. Pārņemt (ķermeni, tā daļas) — parasti par sajūtām.
PiemēriPa visu ķermeni izstrāvoja tīkams gurdenums.
Avoti: 3. sējums