izsust
izsust -sūtu, -sūti, -sūt, pag. -sutu; intrans.
1.Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
PiemēriĻoti kaitīga ir pārmērīga bērna tīstīšana. Āda tad pārkarst, kļūst sārta, iekaist, izsūt.
- Ļoti kaitīga ir pārmērīga bērna tīstīšana. Āda tad pārkarst, kļūst sārta, iekaist, izsūt.
- ..pirksti mitrumā izsūt un savelkas baltā krevelē.
- ..vai pie saimnieka vaļas bērnu pārtīt vai laikā pazīdīt. Guļ nobrēcies, izsutis, ar augoņiem apmetas.
2.parasti 3. pers. Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ) – par augiem.
PiemēriPurva slapjumā labība izsutīs. Liekajam ūdenim nav kur notecēt, un tas sautē.
- Purva slapjumā labība izsutīs. Liekajam ūdenim nav kur notecēt, un tas sautē.
- Rudzu zelmenis sazēlis biezs kā velēna, ja pagadījās dziļa un silta ziema, varēja izsust zem sniega..
3.parasti 3. pers. Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu).
PiemēriKāposti krāsnī izsutuši mīksti.
- Kāposti krāsnī izsutuši mīksti.
- Vai jūs zināt, cik ķēnišķīga maltīte ir cepti ciedru rieksti?.. Čiekurus iemet kvēlojošās oglēs. Tie nedrīkst pārogļoties, tomēr kodoliem jābūt mīksti izsutušiem.
4.Izkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriAptiekā cauru dienu karsti sakurināts, es esmu izsutis kā beka..
- Aptiekā cauru dienu karsti sakurināts, es esmu izsutis kā beka..
- Krāsns sāni nolipuši raibi prusakiem, kas, siltumā izsutuši, plati un slinki rāpoja, garās ūsas omulīgi kustinādami.
4.1.Tvaikos izkarst (par priekšmetiem).
PiemēriDzijas pakāra pirtī, lai labi izsūt.
- Dzijas pakāra pirtī, lai labi izsūt.
- Izsutusi bērzu slota.
Avoti: 3. sējums