izsvarotība
izsvarotība -as, s.; parasti vsk.
Mērķtiecīga (kāda kopuma sastāvdaļu) saskaņotība (parasti mākslas darbā).
PiemēriBūdama pati pretstatu cilvēks,.. [māksliniece], iespējams, kāpinās krāsattieksmju un līniju pretstatus, kļūstot izteiksmē vēl ekspresīvāka, runājot pretī mūsu glezniecībā ierastajam mieram, izsvarotībai, harmonijai.
Avoti: 3. sējums