izsūkties
izsūkties parasti 3. pers., -sūcas, pag. -sūcās; refl.
1.Sūcoties izplūst cauri (kam), caur (ko) — par šķidrumu.
PiemēriParastajai marlei uzlietais ūdens tūlīt pat izsūcas cauri..
1.1.Par vielām organismā.
PiemēriCukuri labi šķīst ūdenī un līdz ar to tie ātri izsūcas caur gremošanas orgānu sieniņām, ātri nokļūst asinīs..
1.2.Izplūst cauri (kam), caur (ko) — piemēram, par siltumu, gāzi.
Piemēri..siltums izsūcies cauri adītajam vamzim un gurdina sirdi.
2.Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.) — par šķidrumu.
PiemēriNo slapjā mēteļa izsūcas ūdens un lēni pilēja uz grīdas: pak, pak..
Avoti: 3. sējums