Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iztempt
iztempt -tempju, -temp, -tempj, pag. -tempu; trans.; sar.; niev.
1.Izdzelt.
PiemēriĢedimins no karafes iztempa atlikušo ūdeni, tomēr mute bija un palika sausa.
1.1.Dzerot iztukšot (trauku).
PiemēriČetras pudeles iztempām.
Avoti: 3. sējums