Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iztempt
iztempt -tempju, -temp, -tempj, pag. -tempu; trans.; sar.; niev.
1.Izdzelt.
PiemēriĢedimins no karafes iztempa atlikušo ūdeni, tomēr mute bija un palika sausa.
  • Ģedimins no karafes iztempa atlikušo ūdeni, tomēr mute bija un palika sausa.
  • «..tu taču pats naktī visu [degvīnu] iztempi. Es teicu - netemp, lai paliek rītam, bet šis tevi klausīs.»
1.1.Dzerot iztukšot (trauku).
PiemēriČetras pudeles iztempām.
  • Četras pudeles iztempām.
  • Tas zemnieks veltīgi iztempa to pudeli.
Avoti: 3. sējums