iztirzājums
iztirzājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts, arī process → iztirzāt.
PiemēriBrošūrā.. autors devis vispusīgu demokrātiskā centrālisma principa būtības iztirzājumu.
2.Galvenā daļa (skolas sacerējumā).
PiemēriUzrakstīt sacerējumam ievadu un iztirzājumu.
Avoti: 3. sējums