iztirzājums
iztirzājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts, arī process → iztirzāt.
PiemēriBrošūrā.. autors devis vispusīgu demokrātiskā centrālisma principa būtības iztirzājumu.
- Brošūrā.. autors devis vispusīgu demokrātiskā centrālisma principa būtības iztirzājumu.
- ..iztirzājums skāra arī virkni kongresā neatskaņotu, taču plašai sabiedrībai jau pazīstamu kompozīciju..
- Zēnus viņa gandrīz nemaz neizsauca gramatikā un grūtāko darbu iztirzājumos, kas vienmēr bija jāveic meitenēm.
2.Galvenā daļa (skolas sacerējumā).
PiemēriUzrakstīt sacerējumam ievadu un iztirzājumu.
- Uzrakstīt sacerējumam ievadu un iztirzājumu.
Avoti: 3. sējums