Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iztrunēt
iztrunēt parasti 3. pers., -trun, pag. -trunēja; intrans.
Satrunēt (viscaur vai no iekšpuses).
PiemēriKlētiņa liekas vecākā no visām mājām. Baļķi tai iztrunējuši..
Avoti: 3. sējums