Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iztrupēt
iztrupēt parasti 3. pers., -trup, pag. -trupēja; intrans.
Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses). Iztrunēt.
PiemēriSermuliņš. Norādīja uz puskaltušo apsi ar dobumainu, iztrupējušu vidu.
Avoti: 3. sējums