izurbināt
izurbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
PiemēriIzurbināt ar adatu papīra lapā caurumus.
1.1.Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
PiemēriIzurbināt koka mizu.
1.2.pārn. Izalot, izgrauzt (par kukaiņiem).
PiemēriVecās kūtis un staļļi ķirmju izurbināti..
2.Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzurbināt sēklas no ābola.
Avoti: 3. sējums