Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izurbināt
izurbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
PiemēriIzurbināt ar adatu papīra lapā caurumus.
  • Izurbināt ar adatu papīra lapā caurumus.
  • Sāka [meitene] meloni ostīt. Gribēja pat caurumu izurbināt, lai paskatītos, kas slēpjas zem mizas.
1.1.Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
PiemēriIzurbināt koka mizu.
  • Izurbināt koka mizu.
1.2.pārn. Izalot, izgrauzt (par kukaiņiem).
PiemēriVecās kūtis un staļļi ķirmju izurbināti..
  • Vecās kūtis un staļļi ķirmju izurbināti..
2.Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzurbināt sēklas no ābola.
  • Izurbināt sēklas no ābola.
  • Bet pagaidām kauju rajoni vēl ir kara izvandīts tīrums... nav nevienas mājas sienas, no kuras nevarētu izurbināt iestrēgušu lodi.
  • ..man rokā kartupelis, un es rūpīgi izurbinu tumšās actiņas.
Avoti: 3. sējums