izvākt
izvākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu; trans.
1.Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
PiemēriManuprāt, Ķikuļa kungs bija rīkojies ļoti smalkjūtīgi, likdams izvākt no šīs [jaunās sievas] istabas visas mēbeles, kas kalpojušas viņa agrākajā laulības dzīvē.
1.1.Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
Piemēri..klēts bij izvākta un sienas tāpat eglītēm nostatītas.
1.2.reti Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvākt kokus no upes.
1.3.sar. Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
PiemēriLai varētu kaut ko prātīgu parunāt, Paegle lika Vilim izvākt Tīrlauku virtuvē.
Avoti: 3. sējums