izveiksme
izveiksme -es, s.; parasti vsk.; novec.
Izveicība, veiklība.
PiemēriMeistars, galīgi aizmirsis smalko izrunu un izveiksmi,.. lamājās vēl iespaidīgāk..
- Meistars, galīgi aizmirsis smalko izrunu un izveiksmi,.. lamājās vēl iespaidīgāk..
- Viņš tēloja varoni ar labu izveiksmi.
Avoti: 3. sējums