izvirtība
izvirtība -as, s. ; parasti vsk.
Netikumība, izlaidība, parasti dzimumattiecībās.
PiemēriKlaudijs [V. Šekspīra traiģēdijā «Hamlets»] rupji un nevērīgi iemin cilvēcības tīrākās vērtības izvirtības zaņķī, nodevībā, slepkavībā.
- Klaudijs [V. Šekspīra traiģēdijā «Hamlets»] rupji un nevērīgi iemin cilvēcības tīrākās vērtības izvirtības zaņķī, nodevībā, slepkavībā.
Avoti: 3. sējums