Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izvākt
izvākt -vācu, -vāc, -vāc, pag. -vācu; trans.
1.Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
PiemēriManuprāt, Ķikuļa kungs bija rīkojies ļoti smalkjūtīgi, likdams izvākt no šīs [jaunās sievas] istabas visas mēbeles, kas kalpojušas viņa agrākajā laulības dzīvē.
  • Manuprāt, Ķikuļa kungs bija rīkojies ļoti smalkjūtīgi, likdams izvākt no šīs [jaunās sievas] istabas visas mēbeles, kas kalpojušas viņa agrākajā laulības dzīvē.
  • Liekie galdi un soli bija izvākti ārā..
  • ..iedūcās elektromotors, un transportieris izvāc no kūts mēslus.
  • Izvākt celmus no purva.
1.1.Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
Piemēri..klēts bij izvākta un sienas tāpat eglītēm nostatītas.
  • ..klēts bij izvākta un sienas tāpat eglītēm nostatītas.
1.2.reti Velkot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzvākt kokus no upes.
  • Izvākt kokus no upes.
  • Izvākt sienu no ūdens.
1.3.sar. Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku).
PiemēriLai varētu kaut ko prātīgu parunāt, Paegle lika Vilim izvākt Tīrlauku virtuvē.
  • Lai varētu kaut ko prātīgu parunāt, Paegle lika Vilim izvākt Tīrlauku virtuvē.
Avoti: 3. sējums