izzīlēt
izzīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Zīlējot pareģot. Zilējot uzzināt.
Piemēri..to neviens nevar ne kārtīs izzīlēt, ne zvaigznēs paredzēt.
- ..to neviens nevar ne kārtīs izzīlēt, ne zvaigznēs paredzēt.
- Mēdz teikt, ka pēc ziedlapiņām varot šo to izzīlēt, šo to paredzēt...
- Čigāniete raudzījās stipri jaunekļa delnā, iz [no] tās izzīlēdama viņa nākotnes noslēpumus.
1.1.intrans.
PiemēriJa tu labi izzīlēsi, Es tev dārgi aizmaksāšu.
- Ja tu labi izzīlēsi, Es tev dārgi aizmaksāšu.
Avoti: 3. sējums