Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izziedēt
izziedēt parasti 3. pers., -zied, pag. -ziedēja; intrans.
1.Uzziedēt.
PiemēriNo zemītes izziedēja Sarkanais āboliņš..
  • No zemītes izziedēja Sarkanais āboliņš..
  • Tur patiesi stāvēja zirgs. Palss, garām, sirmām krēpēm, kuplu asti un lielām, paskumjām acīm tik maigi zilganā tonī, kas likās ņemts no krēslā izziedējušiem sila pulkstenīšiem.
1.1.Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
PiemēriIzziedējis redīss, ia No lauka izlasa visas izziedējušās bietes.
  • Izziedējis redīss, ia No lauka izlasa visas izziedējušās bietes.
2.Noziedēt.
PiemēriZieds izziedēs, Un viņu projām sviedīs..
  • Zieds izziedēs, Un viņu projām sviedīs..
Avoti: 3. sējums