izčākstēt
izčākstēt parasti 3. pers., -čākst, pag. -čākstēja; intrans.
1.Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
PiemēriSniegs saplaka, dzeltēja, izčākstēja un nozuda.
- Sniegs saplaka, dzeltēja, izčākstēja un nozuda.
- Ledus upes gultnē bija izčākstējis un no malām atlūzis.
1.1.Pūstot, bojājoties kļūt viscaur irdenam, nestipram.
PiemēriBaļķi izčākstējuši kā sūklis. Kaut ņem un pirkstos saberz visu māju.
- Baļķi izčākstējuši kā sūklis. Kaut ņem un pirkstos saberz visu māju.
1.2.Izsīkt.
Piemēri..viļņi pēkšņi zaudē spēku, izplūst un izčākst slapjajās smiltīs.
- pārn. ..viļņi pēkšņi zaudē spēku, izplūst un izčākst slapjajās smiltīs.
2.sar. Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
PiemēriNeprasme izveidot mūsdienīgus jauniešu raksturus jāuzskata par vienu no galvenajiem iemesliem tam, ka filmā izčākst iecerētais centrālais konflikts.
- Neprasme izveidot mūsdienīgus jauniešu raksturus jāuzskata par vienu no galvenajiem iemesliem tam, ka filmā izčākst iecerētais centrālais konflikts.
- ..luga jāiedzīvina, citādi arī labs dramatiskais darbs uz skatuves izčākst..
- Leģionārus atveda [no Zviedrijas] atpakaļ uz Latviju. Ar to arī visa brēka izčākstēja.
2.1.Sabojāties (par veselību).
PiemēriSlikti ir tas, ka tu.. ar katru dienu kļūsti vecāka un ka tev ir izčākstējusi veselība.
- Slikti ir tas, ka tu.. ar katru dienu kļūsti vecāka un ka tev ir izčākstējusi veselība.
Avoti: 3. sējums