Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izēst
izēst -ēdu, -ēd, -ēd, pag. -ēdu; trans.
1.Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu).
PiemēriIzēst zupu no šķīvja.
  • Izēst zupu no šķīvja.
  • Izēst biezputru no bļodas.
  • Izēst pusi burkas ievārījuma.
  • Zirgs izēdis auzas.
  • ..abi brāļi saskaldīja bišu kokus, izēda medu un tad visu tāpat atstāja.
  • Viņas smaids šķita nevainīgs, kā septiņus gadus vecai meitenei, kura nav izēdusi ievārījumu.
  • Neizēsto, silē palikušo šķiedeni cūkas sabradājušas kājām..
1.1.Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu).
PiemēriIzēst gaļu no pīrāga.
  • Izēst gaļu no pīrāga.
  • Izēst maizes kukulim mīkstumu.
  • Izēst no kliņģera gabala rozīnes.
  • ..māte velk no maizes krāsns laukā ar visu mizu ceptus kartupeļus.. Māsa uz pusēm pārgriezto kartupeli izēd no iekšpuses ar karotīti, un miza paliek kā tukša ciba.
1.2.Ēdot iztukšot (piemēram, trauku).
PiemēriIzēst zupas šķīvi.
  • Izēst zupas šķīvi.
  • Izēst konfekšu kārbu.
  • ..viņi izēda katrs pa gaļas konservu kārbai..
  • Cūka sili neizēda, Ka kājiņu neiecēla..
  • Visa zeme pārpilna saules atbrīvotu ūdeņu... Ikviens tecētājs cenšas paņemt kaut ko no pļavām un tīrumiem:.. mālu piciņu, vāveres izēstu čiekuru.
1.3.Ēdot izlietot visu ēdamo (kādā vietā).
PiemēriIzēst pieliekamo.
  • Izēst pieliekamo.
  • Kāzu svinības rīkoja sievasmāte lauku mājā. Trīs dienas dziedāja, dejoja un ēda, bet nebija tā māja ne izēdama, ne izdzerama..
2.parasti 3. pers. Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) – parasti par kukaiņiem.
PiemēriTārpu izēsts ābols.
  • Tārpu izēsts ābols.
  • Atcerējās ķirmju izēsto kumodi, skapi, kas piebāzts ar viņas tērpiem..
3.parasti 3. pers. Iedarbojoties izbojāt (kādu priekšmetu) – piemēram, par rūsu, kodīgu vielu.
PiemēriSērskābes izēsts virsvalks.
  • Sērskābes izēsts virsvalks.
  • Spainītis gan vecs, rūsas izēstu dibenu..
3.1.Iedarbojoties radīt (kur, piemēram, caurumu) – par rūsu, kodīgu vielu.
PiemēriVirsvalks ar skābes izēstiem caurumiem.
  • Virsvalks ar skābes izēstiem caurumiem.
  • Kodinot [metāla] plati, skābe izēd tajā sīku bedrīšu tīklu.
4.sar. Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
PiemēriHolma tūka fabrikā tā jaunā, skaistā poliete tikām taisījās meistaram klāt, kamēr izēda veco, krietno krāsu nodaļas vadītāju un pati iesēdās tās vietā.
  • Holma tūka fabrikā tā jaunā, skaistā poliete tikām taisījās meistaram klāt, kamēr izēda veco, krietno krāsu nodaļas vadītāju un pati iesēdās tās vietā.
  • «Šis cilvēks izēda veco skolotāju,» stāsta Laima, «denuncēja, ka tas necienīgi izteicies par Ulmani...»
  • «..komandā ir daži cilvēki, kas mani neieredz tieši tāpēc, ka es spēlēju labāk par viņiem. Viņi to nevar paciest un grib izēst mani no komandas.»
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 3. sējums