izķemmēt
izķemmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ķemmēt un pabeigt ķemmēt. Izsukāt (1).
PiemēriEs noņēmos tūlīt, tūlīt iebāzt galvu ūdenī,.. lai izķemmētu tās cūkastes.
2.Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izsukāt (2).
PiemēriIzķemmē skujas no krēpēm Tam kumeļam lapkrišņa [lapkriša] krāsā..
3.sar. Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
PiemēriIzķemmējuši mežu, gvardi iznāca tā pretējā malā, nogūlās zemē un sāka vērot.
Avoti: 3. sējums