izķemmēt
izķemmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ķemmēt un pabeigt ķemmēt. Izsukāt (1).
PiemēriEs noņēmos tūlīt, tūlīt iebāzt galvu ūdenī,.. lai izķemmētu tās cūkastes.
- Es noņēmos tūlīt, tūlīt iebāzt galvu ūdenī,.. lai izķemmētu tās cūkastes.
- ..pirms galīgas [lakata] izžūšanas izķemmējiet pūkaino vilnu ar tīru suku, vispirms pa šķiedrai, pēc tam uzmanīgi pret šķiedru.
2.Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.). Izsukāt (2).
PiemēriIzķemmē skujas no krēpēm Tam kumeļam lapkrišņa [lapkriša] krāsā..
- Izķemmē skujas no krēpēm Tam kumeļam lapkrišņa [lapkriša] krāsā..
3.sar. Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
PiemēriIzķemmējuši mežu, gvardi iznāca tā pretējā malā, nogūlās zemē un sāka vērot.
- Izķemmējuši mežu, gvardi iznāca tā pretējā malā, nogūlās zemē un sāka vērot.
- «Ezeru izķemmēt šodien nepaspējām un rīt par vēlu.»
Avoti: 3. sējums