izķepuroties
izķepuroties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.Ķepurojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriKucēns izķepurojies no migas.
- Kucēns izķepurojies no migas.
- Ķirpariņš jūdz vaļā zirgu un ir priecīgs, ka mans tētis, garām braukdams, palīdz no kupenas izķepuroties.
- Mamma viņus [krauklēnus] iznesa laukā ar visu kurvi. Viņi izķepurojās no tā ārā.
1.1.sar. Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
Piemēri«Necelsies, necelsies [slimniece]!» tā vien domāju, un redz, kā izķepurojās.
- «Necelsies, necelsies [slimniece]!» tā vien domāju, un redz, kā izķepurojās.
- Nē, tāds puika nevar pazust, gan viņš būs kaut kā izķepurojies.
- Taču Vefs [basketbola komanda] paliek uzticīgs savām šīgada tradīcijām - izķepuroties no gandrīz bezcerīgām situācijām.
1.2.Ķepurojoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: 3. sējums