izķēmot
izķēmot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izkropļot1.
PiemēriSlepenpolicisti Grīniņu spārdīja kājām, sita ar revolveru spaliem, izķēmoja viņam seju līdz nepazīšanai.
1.1.Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
PiemēriPasaule atspīd ezerā un liekas vēl skaistāka. Bet pienāk muļķa puika, sāk niekoties un visu šo skaistumu izjauc. Tur, kur bija mājas, koki un mākoņi, paliek tikai ūdens apļi un izķēmots priekšmetu atveids.
2.Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu). Izkropļot (2).
PiemēriŠausmu izķēmots skatiens.
Avoti: 3. sējums