izķēmot
izķēmot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izkropļot1.
PiemēriSlepenpolicisti Grīniņu spārdīja kājām, sita ar revolveru spaliem, izķēmoja viņam seju līdz nepazīšanai.
- Slepenpolicisti Grīniņu spārdīja kājām, sita ar revolveru spaliem, izķēmoja viņam seju līdz nepazīšanai.
- Acis segtas ar zilganmelniem pampumiem, bet vaigos sarkanu svītru mudžeklis.. Ieraugot tēva izķēmoto seju, Leons bija.. pārsteigts.
- Vietvietām šo vientulību pārtrauca kāds sakropļots, izķēmots vītols.
- pārn. ..Rēgojas pretim Man cilvēces izķēmots, saplosīts vaigs..
1.1.Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
PiemēriPasaule atspīd ezerā un liekas vēl skaistāka. Bet pienāk muļķa puika, sāk niekoties un visu šo skaistumu izjauc. Tur, kur bija mājas, koki un mākoņi, paliek tikai ūdens apļi un izķēmots priekšmetu atveids.
- Pasaule atspīd ezerā un liekas vēl skaistāka. Bet pienāk muļķa puika, sāk niekoties un visu šo skaistumu izjauc. Tur, kur bija mājas, koki un mākoņi, paliek tikai ūdens apļi un izķēmots priekšmetu atveids.
2.Negatīvi izmainīt (dabisko formu, izskatu). Izkropļot (2).
PiemēriŠausmu izķēmots skatiens.
- Šausmu izķēmots skatiens.
- Dienas gaismas spuldžu zilgani dzeltenajā kvēlē cilvēku sejas izskatījās ragaini bālas, spilgtu ēnu izķēmotas.
- ..pēc ilgām kaujām nogurums izķēmo stiprāko cilvēku..
- Sviedru un asaru izķēmotā seja atgādina sarūsējušo podu.
- pārn. ..mokpilna grimase pēkšņi izķēmoja šās pasaules miegainos vaibstus.
Avoti: 3. sējums