Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izņemties
izņemties -ņemos, -ņemies, -ņemas, pag. -ņemos; refl.; sar.
1.Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi).
Piemēri«Ja jūs apgalvosiet, ka ceļi nav jālabo, darba uzdevumus neviens labprātīgi nepildīs.» - «Maksājiet, tad labos,» Dzenis uzsāka par jaunu. Līdz apnikumam izņēmies, Ojārs devās prom..
2.Ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi.
PiemēriViņa kliedz, raud.., izņēmās it visādi.
Avoti: 3. sējums