izņēmums
izņēmums -a, v.
Tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai.
PiemēriIznāca tā, ka Ģirts ar Ingu dejoja gandrīz katru deju. Vienīgais izņēmums bija kāda dāmu deja, kurā Ģirtu pasteidzās uzlūgt viņa pirmā partnere.
- Iznāca tā, ka Ģirts ar Ingu dejoja gandrīz katru deju. Vienīgais izņēmums bija kāda dāmu deja, kurā Ģirtu pasteidzās uzlūgt viņa pirmā partnere.
- Es ticu likumībām, nenovēršamām un skumjām, Bet tikpat ticu arī izņēmumam.
- Pārējie ciema vīri.. strādāja vai nu zvejnieku artelī, vai zivju kūpinātavā..
Stabili vārdu savienojumi(Visi) bez izņēmuma.
- (Visi) bez izņēmuma — Pilnīgi visi.
Avoti: 3. sējums