izšķetināt
izšķetināt -imi, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
PiemēriIzšķetināta dzija.
- Izšķetināta dzija.
- Līdaka izšķetinājusi makšķeres auklu.
- pārn. Bezmiega naktīs gultā svaidīdamies, viņš bija izšķetinājis un atkal sačemurojis visvisādu domu pavedienus.
- pārn. Pavediena gals nu bija rokā, un kriminālisti cerēja izšķetināt noslēpuma kamolu.
- pārn. Garām izlaidums, garām beidzamā ekskursija. Izšķetinātas runas par to, kur katrs dosies rudenī.
Avoti: 3. sējums