Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izšķērdēt
izšķērdēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izdot (naudu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izdot.
PiemēriRoplains: Bet nedomā, ka tas tev tā pāries! Izšķērdēto naudu tu man atpelnīsi līdz pēdējai kapeikai..
1.1.Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi. Nelikumīgi izlietot.
PiemēriIzšķērdēt īpašumu.
1.2.Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku).
PiemēriIzšķērdēt savus spēkus nevajadzīgā darbā.
Avoti: 3. sējums