izšķērdīgs
izšķērdīgs -ais; s. -a, -ā
izšķērdīgi apst.
1.Tāds, kas izšķērdē. Tāds, kas daudz izlieto, patērē ko.
PiemēriIzšķērdīgs saimnieks.
- Izšķērdīgs saimnieks.
- Ģenerāļa izšķērdīgā kundze bija arī Kazimira nelaime: viņš kārtīgi nesaņēma algu..
- Viņš nekādā ziņā nebija izšķērdīgs, tomēr naudu deva labprāt..
- «Izšķērdīgi jūs esat,» teica Ivars, «dienas laikā dedzināt elektrību.»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIzšķērdīga līdzekļu izlietošana.
- Izšķērdīga līdzekļu izlietošana.
- Vispār, ja šis puisis kaut ko lietoja, tad izšķērdīgi, ar uzviju. Ja viņš spodrināja apavus, tad.. melnā apavu krēma kārbiņa tika vienā reizē izsmērēta..
- Viņa lauza jasmīnu, droši, izšķērdīgi, lieliem zariem.
- pārn. Kirgīzijas mazā lakstīgala, Kam tik izšķērdīgi treļļus ber!
1.2.pārn. Tāds, kura iedarbība, darbība ir spēcīga, intensīva (piemēram, par sauli, gaismu).
PiemēriSaule šodien bija neparasti spilgta un izšķērdīga..
- Saule šodien bija neparasti spilgta un izšķērdīga..
- Tā [zvaigzne] tik izšķērdīgi izstaro gaismu, ka katru sekundi šīm vajadzībām izlieto 26700 miljardus tonnu ūdeņraža.
Avoti: 3. sējums