Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izšņaukt
izšņaukt -šņaucu, -šņauc, -šņauc, pag. -šņaucu; trans.
Šņaucot iztīrīt (degunu).
PiemēriNīkurs izšņauca degunu kabatdrānā..
  • Nīkurs izšņauca degunu kabatdrānā..
  • «Rozāle, tu man kaut ko slēp,» svētais tēvs pārmeta... Rozāle mocījās, pūlējās pat atcerēties, cik reižu izšņaukusi degunu rīta pātaru laikā..
Avoti: 3. sējums