izšņākt
izšņākt -šņācu, -šņāc, -šņāc, pag. -šņācu; trans.
Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
Piemēri..bezspēcīgākie atrod viens otru, lai čukstos izšņāktu savu bezspēku.
- ..bezspēcīgākie atrod viens otru, lai čukstos izšņāktu savu bezspēku.
- «Tos radus tu aizmirsti!» viņa beidzot varēja vairāk izšņākt nekā izrunāt.
- «Maģistrāle vispirms jāpārbauda,» viņš saka, vārdus izšņākdams caur zobiem, gandrīz neatdarījis muti.
Avoti: 3. sējums