izžāvēties
izžāvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
PiemēriAptiekas skuķes brāļa mājās apsildījāmies un izžāvājāmies.
- Aptiekas skuķes brāļa mājās apsildījāmies un izžāvājāmies.
- Gan jau drīz vien saulē, vējā Izžāvāšos, kļūšu sauss.
1.1.Žāvējoties panākt, ka izžūst spalva, apmatojums, vilna (par slapju, izmirkušu dzīvnieku).
PiemēriSieviņa cāli uzlikusi uz krāsns augšas, lai izžāvājas pa nakti.
- Sieviņa cāli uzlikusi uz krāsns augšas, lai izžāvājas pa nakti.
1.2.sar. Izžūt (piemēram, par drēbēm, apaviem).
PiemēriVēl vakar vakarā visi zābaki sarindojās virtuvē gar krāsnīm, pa nakti izžāvājās..
- Vēl vakar vakarā visi zābaki sarindojās virtuvē gar krāsnīm, pa nakti izžāvājās..
2.parasti 3. pers. Refl. → izžāvēt2. Tikt izžāvētam.
PiemēriGaļa labi izžāvājusies.
- Gaļa labi izžāvājusies.
Avoti: 3. sējums