jābūtība
jābūtība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriJābūtība ir pretstats esošajam kā tā nepieciešams pilnveidošanas elements. No cilvēka viedokļa jābūtība raksturo procesu, kurā cilvēks uzlūko apkārtējo īstenību no ideāla (no pilnības) pozīcijām.
Avoti: 4. sējums