Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
jājiens
jājiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → jāt1.
PiemēriStundu ilgs jājiens.
1.1.Darbība, process → jāt1. Jāšana.
Piemēri«Būtu jums laiks un patikšana, varētu jāt līdzi... bet jājiens kalnos nepieradušam būs grūts..»
Avoti: 4. sējums