jēga
jēga -as, s.; parasti vsk.
1.Nozīme, saturs.
Piemēri«Cilvēkam dzīvē vajag lielu mērķi un neatlaidību. Tad viņš var dzīvot. Tad vien viņa dzīvei ir jēga.»
- «Cilvēkam dzīvē vajag lielu mērķi un neatlaidību. Tad viņš var dzīvot. Tad vien viņa dzīvei ir jēga.»
- Ja esi filatēlists, tad par savu tematu jāsavāc viss. Tur slēpjas kolekcionēšanas jēga.
- Pagāja labs brīdis, līdz Leinasars ar vārdnīcas palīdzību atšifrēja uzrakstīto vismaz tik daudz, līdz kļuva skaidra vispārējā jēga.
- Valoda dzīvā, es sveicinu tavu jēgu!
2.Izpratne, zināšanas.
PiemēriVisi mani skolotāji - režisori jau sen apgulušies [nomiruši]. ..Bet kaut ko viņi man ir devuši - jēgu par skatuves mākslu, par režiju, par inscenēšanu, par aktiera stāju, valodu.
- Visi mani skolotāji - režisori jau sen apgulušies [nomiruši]. ..Bet kaut ko viņi man ir devuši - jēgu par skatuves mākslu, par režiju, par inscenēšanu, par aktiera stāju, valodu.
- Par celtniecības stiliem arī man nebija daudz jēgas. Viss, kas bija garš un tievs, manās acīs bija gotika, apaļais - rokoko.
- «Paskatieties, kādi rudzi! ..Būs maize.» - «Tad gan ir labi,» pamanos piebilst, jo nekāda lielā jēga lauksaimniecībā man vis nav.
2.1.Saprāts. Prāts.
PiemēriSapņot arī vajag ar jēgu, lai labums sev un citiem..
- Sapņot arī vajag ar jēgu, lai labums sev un citiem..
- Stjuartam Beidem tie gadi, kad vīriešu kārtas cilvēks vēl samulst un zaudē jēgu no vienīga skaistu acu skatiena, bija jau garām..
Stabili vārdu savienojumiBez jēgas. Izdzīvot (arī izkūkot) jēgu (biežāk prātu). Iziet no jēgas (arī no prāta).
- Bez jēgas — Ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- Izdzīvot (arī izkūkot) jēgu (biežāk prātu) — sar. Pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
- Iziet no jēgas (arī no prāta) — sar. Zaudēt saprātu.
- Nekādā jēgā — sar. Saka, ja kas neveicas, neizdodas.
Avoti: 4. sējums